VIDEO: Artūrs Mangulis: Daudzveidīga dzīve dod papildu enerģiju

ARTŪRS MANGULIS ir Ogres novada pašvaldības domes deputāts, savulaik bijis arī domes priekšsēdētājs. Patlaban viņš ir Reģionālās attīstības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, darbojas arī Sociālo un veselības jautājumu komitejā. Paralēli darbam pašvaldībā Artūrs Mangulis ir volejbola treneris klubā “Ķirzaka” un joprojām aktīvi darbojas arī kultūras jomā. Tādēļ pat tuvākie draugi nereti brīnās, kā Artūrs spēj visus pienākumus apvienot, bet līdzgaitnieki izceļ lielo pievienoto vērtību, ko viņš ar savu daudzpusīgo darbošanos ir devis visam Ogres novadam.

– Dažreiz šķiet, ka jūsu dienas ir garākas par divdesmit četrām stundām. Kā jums izdodas paveikt visus darbus, kurus esat uzņēmies, būdams gan domes deputāts, gan pludmales volejbola treneris?

– Darbs domē – tās vairāk ir dažādas sarunas, sēdes, lēmumprojektu lasīšana un izskatīšana, daudz laika pavadu pie datora. Tā paiet manas darbadienas pirmā puse. Bet ap četriem pieciem pēcpusdienā sākas volejbola laiks, kas turpinās apmēram līdz desmitiem vakarā. Nav nekādu problēmu visu apvienot, jo pēc pārsvarā sēdoša darba domes kabinetos varu kārtīgi izkustēties, tādējādi veidojot ideāli sabalansētu dienas ritējumu.

– Bet vēl jau ir ģimene, arī mūzika un tiek sacerētas dziesmas Ainaram Bumbierim!

– Ainars Bumbieris pamazām ceļ gaismā jau agrāk radušās dziesmas. Es viņam esmu iedevis veselu listi, un viņš šos skaņdarbus lēnām pārdzied un laiž klajā. Ar ģimeni muzikālajā lauciņā šobrīd tiekamies samērā reti, bet jau drīz būs viens neaizmirstams pasākums – kādreizējā TV šova “Dziedošās ģimenes” dalībnieku lielkoncerts, kas nesīs daudz jautrības un prieka.

– Jūsu ģimene ir viena no retajām, kas gan sporto, gan muzicē.

– Ja raugās uz visu ģimeni, varbūt tādu tiešām nemaz nav tik daudz. Taču bērni mūsdienās ir ļoti vispusīgi, bieži aizraujas ar dažādām lietām, tostarp sportu, mākslu, mūziku. Mēs ļoti atbalstām šādas vēlmes, jo uzskatām, ka nevajag koncentrēties tikai uz vienu lietu. Ja bērns var apvienot divus treniņus volejbolā, divus vieglatlētikā, kā arī apmeklēt mūzikas un mākslas skolu, rezultāts noteikti būs labāks, nekā visu šo laiku ziedojot tikai volejbola treniņiem. Nu, vismaz līdz brīdim, kamēr augošais cilvēks vēl nav simtprocentīgi pārliecināts, ka grib būt profesionāls volejbolists.

– Kādā veidā Ogres novada attīstība iedvesmo un veicina sportot, muzicēt un nodarboties ar citām sirdij tuvām lietām?

– Neko labāku par sportu es vienkārši nevaru iedomāties. Protams, tāpat vien nekas neradās. Kad tikko sāku trenēt pludmales volejbolistus, man grupā Ogresgalā bija kādi desmit bērni. Tolaik vērsāmies Ogres novada sporta centrā ar lūgumu uztaisīt četrus laukumus, lai mums viss būtu skaisti un varētu sākt treniņus. Sporta centra vadītājs atteica, ka vispirms ir jāsavāc grupas, kas grib nākt un sportot, pēc tam viss nepieciešamais tiks nodrošināts. Man šāda pieeja ļoti patika, un jau drīz mēs sākām ņemties ar pilnu jaudu. Patlaban ir izveidojusies ļoti laba abpusēja sadarbība starp mūsu biedrību “Sporta un kultūras telpa “Ķirzaka”” un sporta centru. Savulaik interešu izglītība bija sadalīta pa dažādām skolām, bet tagad visu sporta dzīvi koordinē Ogres novada sporta centrs. Manuprāt, šis lēmums, kas tika pieņemts pirms apmēram četriem gadiem, ir labākais, kāds bijis šajā jomā.

– Cik sekmīgi ir notikusi pludmales volejbola attīstība novadā?

– Kad pirms sešiem gadiem sāku trenēt bērnus Ogresgalā, tikko biju ieguvis C kategorijas trenera sertifikātu. Toreiz trenējās mazliet vairāk nekā desmit jaunie sportisti. Drīz nāca kovida laiks, kad iekštelpās neko nevarēja darīt, bet mēs tieši togad cauru ziemu pa sniegu, peļķēm, ledu trenējāmies Ogres stadionā. Tolaik mūsu grupā bija apmēram četrdesmit labā nozīmē traki bērni, kas nebijās ne no lietus, ne sniega. Diezgan daudzi arī pamanīja mūsu bariņa aktivitātes skarbajos laikapstākļos. Pavasarī sākās pirmais lielais bums, un drīz vien trenēties gribētāju skaits pieauga līdz simtam, bet gadu vēlāk mūsu grupās bija jau divsimt bērnu. Ogresgalā attīstījās pludmales volejbola infrastruktūra, tika izbūvēti četri laukumi, vēlāk treniņu iespējas parādījās arī Ogrē. Manuprāt, vasarās nav labāka sporta veida par pludmales volejbolu. Turpinām darboties un daudz domājam par to, lai bērniem būtu pievilcīgi un interesanti. Šobrīd pie mums strādā četri treneri, vēl trīs sāks darbu nākamgad. Ceru, ka kādreiz mums būs arī oficiāli atzīta un licencēta volejbola skola.

– Cik daudz bērnu un jauniešu ir izdevies piesaistīt pludmales volejbolam?

– Ieskaitot Ogresgalu, Ķegumu un Lielvārdi, kur strādā mans dēls Emīls, patlaban varētu būt apmēram divsimt piecdesmit bērnu, un viņu skaits ik gadu pieaug par divdesmit trīsdesmit. Vēl apmēram tikpat atnāk, pamēģina, bet aiziet. Tā kā mums ar Ogres novada pašvaldības domi ir izveidojies veiksmīgs sadarbības modelis, biedrība var strādāt un saņemt pašvaldības atbalstu. Biedrībai vienai pašai visu paveikt būtu samērā grūti, nāktos arī ievērojami celt maksu par nodarbībām – vismaz līdz septiņdesmit vai astoņdesmit eiro mēnesī. Tādas cenas pārsvarā ir visos privātajos klubos. Pateicoties Ogres novada pašvaldības atbalstam, pie mums maksa ir divdesmit pieci eiro mēnesī par četriem treniņiem nedēļā. Reāli viena nodarbība izmaksā tikai

pusotru eiro, un tas ir optimāls rādītājs. Zināmā mērā mums varbūt ir paveicies, taču svarīgākais ir dot iespēju bērniem pilnvērtīgi kustēties.

– Kur jūs smeļaties enerģiju, lai spētu visu izdarīt? Varbūt palīdz neizsīkstošais optimisms?

– Man šķiet, galvenais ir panākt, lai dzīve nav viendabīga. Ja es no rīta līdz vakaram strādātu tikai kā volejbola treneris, baidos, ka jau būtu izdedzis. Taču man noteikti palīdz mūzika, arī darbs un plaša komunikācija ar attīstības lēmējiem novada domē, iespēja piedalīties dažādu aktuālu jautājumu risināšanā. Visi darbi ir sadalījušies vienmērīgi, tie papildina cits citu, veidojot labu harmoniju. Mūzikā jau lielā mērā sanāk dzīvot uz iepriekšējiem lauriem, jo dziesmas ir agrāk sakomponētas un Ainars Bumbieris ik pa brīdim prezentē kaut ko skaistu, man neko īsti nedarot. Taču nav tā, ka es šajā jomā būtu pilnībā izslēdzies, pamazām top arī kaut kas jauns.

– Ogres novada domē jūs vadāt Reģionālās attīstības komiteju.

– Lielākā daļa tajā aplūkojamo jautājumu būtībā ir izpildvaras lemšanas līmenī. Tomēr nolikums un saistošie noteikumi diktē, ka domei ir jālemj, teiksim, par zemes nomu. Tie vairāk ir tehniski jautājumi. Globālākās lietas jau ar vadību esam izrunājuši, piemēram, par attīstības virzienu, arī noteikumiem par divu apkures sistēmu nepieciešamību katrā pilsētā. Tā kā arī pats pirms kāda laika biju pašvaldības vadītājs, jūtos pietiekami kompetents jebkuros jautājumos. Zinot, kā visam jānotiek, un redzot, ka darbi patiešām virzās uz priekšu pa pareizām sliedēm, kontrolēt notikumu attīstību nav sarežģīti. Runājot par politisko līniju, pēdējā sasaukumā strādāt bija visvieglāk, jo pastāvēja skaidri nosprausti mērķi. Turklāt šie mērķi vienmēr tika konsekventi īstenoti. Visi var pārliecināties, ka uzdevumi, kas ierakstīti programmā, tiek arī izpildīti. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc esmu gatavs startēt vēlēšanās un turpināt strādāt. Ar šībrīža acīm raugoties uz Ogres novada attīstību pēdējo gadu laikā, saprotu, ka arī pats savulaik esmu pieņēmis pareizos lēmumus un viss ir labi.