VIDEO: Egils Helmanis: Mūsu galvenais uzdevums – uzlabot novada iedzīvotāju dzīvi!

Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa saruna ar Jurģi Liepnieku.

Nacionālās apvienības biedrs, Ogres nodaļas vadītājs EGILS HELMANIS jau divus sasaukumus ir Ogres novada domes priekšsēdētājs. Pirms politiskās karjeras uzsākšanas viņš bija uzņēmējs un militārās tuvcīņas pasniedzējs, bet 2009. gadā pirmoreiz tika ievēlēts Ogres novada domē. Pēc tam Egils Helmanis guvis ogrēniešu atbalstu katrās vēlēšanās, vēlāk kļuvis par Ogres vicemēru, bet kopš 2017. gada divas reizes atkārtoti ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju. Šajās pašvaldību vēlēšanās Ogres novadā viņš startē kā saraksta Nr. 1 “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija” līderis Egils Helmanis pieder pie cilvēkiem, kas lieki nepļāpā, bet dod priekšroku darbiem. Viņa attieksmi spilgti raksturo Raiņa vārdi: “Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runā.” Un patiešām – Egila Helmaņa vadībā Ogres pilsētā un visā novadā tiek veikti apjomīgi infrastruktūras uzlabošanas un atjaunošanas darbi, ir uzbūvētas jaunas un visiem iedzīvotājiem ļoti vajadzīgas būves, kā arī radīti dažādi vides objekti. Tāpat administratīvi teritoriālās reformas ietvaros veiksmīgi īstenota četru novadu apvienošana jaunajā Ogres novadā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Egils Helmanis ir aktīvi atbalstījis Ukrainu, personiski vedis dažādu veidu palīdzību ukraiņu karavīriem un karā cietušajiem civiliedzīvotājiem. Nereti Ogres mēram nācies saskarties ar nelabvēļu uzbrukumiem, bet viņš allaž spējis tos atvairīt, jo izceļas ar stingru raksturu un striktu viedokli. Tuvākie līdzgaitnieki vērtē Egilu Helmani kā vienkāršu, bet spēcīgu, garā stipru, dāsnu un strādīgu cilvēku, kurš vienmēr tur doto vārdu.

– Laiks skrien vēja spārniem. Atkal četri gadi pagājuši, un klāt pašvaldību vēlēšanas. Kā Ogres novadā gājis šajos gados? Kas paveikts šajā laikā, un cik daudz izdarīts?

– Pirmkārt man ir jāsaka paldies vēlētājiem – ikvienam, kurš balsoja par mūsu komandu. Viss, ko mēs esam panākuši, bija iespējams, tikai pateicoties vēlētāju atbalstam. Mūsu saraksts ieguva vairāk nekā pusi no deputātu vietām novada domē. Šāds uzticības kredīts deva mums iespēju aizvadītajos četros gados realizēt ļoti daudzas ieceres, tostarp uzbūvēt gan jaunu, modernu ēku, kur tagad mitinās Ogres Valsts ģimnāzija un sporta arēna, gan grupu dzīvokļus Suntažu ielā 2, kā arī izbūvēt un sakārtot ielas un ceļus novadā. Pirms katra projekta īstenošanas nācās izšķirties par būtiskām lietām, teiksim, būvēt ģimnāzijai jaunu ēku vai izmantot šim nolūkam bijušās profesionāli tehniskās skolas telpas. Laiks rāda, ka mēs pieņēmām pareizo lēmumu, jo šī jaunā skola ir piesaistījusi arī kvalitatīvus pedagogus. Mums pat nav bijusi nepieciešamība meklēt skolotājus, jo viņi paši piesakās darbā, un mēs varam izvēlēties saviem bērniem labākos mācībspēkus. Izglītības augsto kvalitāti apliecina arī Ogres Valsts ģimnāzijas audzēkņu sekmes eksāmenos, kas ir par 30% labākas nekā vidēji valstī. Tas liek domāt, ka jaunās skolas telpas veicina bērnu vēlmi apgūt mācību saturu. Protams, lielu paldies par ieguldīto darbu pelnījis arī viss ģimnāzijas kolektīvs. Līdzīga atzinība jāvelta arī Ogres bibliotēkas darbiniekiem, jo Ogres Centrālā bibliotēka ieguva titulu “Gada bibliotēka 2024”. Šādi pozitīvi piemēri uzskatāmi parāda – ja mēs būvējam jaunu, modernu ēku, tas sekmē arī kvalitatīva satura veidošanu. Tie ir mūsu galvenie ieguvumi.

Vēl noteikti jāpiemin viens no pirmajiem darbiem, ko paveicām pēc novadu apvienošanas: mēs atjaunojām novada galveno simbolu – Birzgalē esošo Andreja Pumpura pieminekli.

– Kādi bija lielākie izaicinājumi, ar kuriem nācās saskarties?

– Darba sākumposmā mūs pārsteidza Krievijas iebrukums Ukrainā. Šāds lietu pavērsiens radīja arī ekonomiskas problēmas, jo lika pārskatīt daudzus plānus un pārbīdīt prioritātes. Piemēram, lai mēs atbrīvotos no Krievijas gāzes, vajadzēja uzbūvēt ar šķeldu darbināmas katlumājas gan Lielvārdē, gan Ikšķilē. Tāpat nācās veidot atbalsta programmas, lai paglābtu cilvēkus no milzīgajiem apkures rēķiniem. Līdzīga palīdzība bija nepieciešama arī dievnamiem, lai tie varētu izdzīvot. Tolaik šīs aktualitātes bija jārisina ļoti strauji. Savulaik arī Ogrē visa apkure tika nodrošināta tikai ar dabasgāzi, un par šo apstākli mani jau laikus brīdināja bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Viņš teica, ka šāds faktors nākotnē var kļūt ļoti bīstams. Mēs viņa ieteikumu ņēmām vērā un Ogrē uzstādījām arī ar šķeldu darbināmus apkures katlus. Savukārt Lielvārdē un Ķegumā tas nebija izdarīts, tādēļ pēc novadu apvienošanas tas bija steidzami jāpaveic.

Otra lieta, ko vēlos atzīmēt, – mēs saglabājām sistēmu, ka katrā Ogres novada pagastā ir savs pārvaldnieks. Iestājoties krīzei, daudzos Latvijas novados uz četriem pieciem pagastiem bija tikai viens pārvaldnieks. Manā skatījumā, tāda situācija nav pareiza, jo saimniekam ir jābūt katrā pagastā. Ja tajos būs pagasta pārvaldnieks, iedzīvotāji vienmēr varēs vērsties pie viņa, saglabājot tuvāku kontaktu ar pašvaldību, un tādējādi mēs izvairīsimies no potenciālas aizmirstu nomaļu veidošanās. Tādēļ mēs saglabājām esošās pagasta pārvaldes, bet vietās, kur to nebija, izveidojām no jauna. Man tas šķita pareizs solis, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību pagastos.

– Kādus iepriekš nebijušus labumus tagad iedzīvotāji var baudīt citās novada pilsētās un pagastos?

– Lauku teritorijās arī ir diezgan daudz kas uzbūvēts. Piemēram, Madlienā ir izbūvēta moderna velotrase, tirgus laukums, izremontēta sporta zāle, lai bērni varētu sportot. Ķeipenē pie tautas nama tagad ir piebūve un jaunas telpas, kur cilvēki var sanākt kopā. Taurupē bijušajā muižas klētī tiks iekārtota novadpētniecības istaba-muzejs. Mēs panācām, ka tika atjaunota Jumpravas estrāde. Tāpat labiekārtojām tur esošo parku, kur tagad ir pieejami sporta un bērnu rotaļu laukumi. Jumpravā izveidojām arī speciālu istabu un darbnīcas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kaibalā un Lielvārdē tika atvērti jauni bērnudārzi. Noasfaltējām visus Lielvārdes pievedceļus, savedām tos kārtībā un sakārtojām vairākas ielas. Turpinām strādāt pie Lielvārdes parka attīstības, atjaunojām Lāčplēša zīmi. Ikšķilē pārbūvējām katlumāju, izveidojām daudzfunkcionālo pakalpojumu centru, kur atrodas bibliotēka, klientu apkalpošanas centrs un doktorāts. Ķegumā izbūvējām velotrasi un savedām kārtībā Andreja Pumpura pieminekli, Birzgales skolai uztaisījām sporta laukumu. Var teikt, ka šo četru gadu laikā esam ļoti raženi pastrādājuši – ne tikai Ogrē, kur nesen tika atklāts Neatkarības laukums un Brīvības ceļa ekspozīcija, bet arī pagastos un citās novada pilsētās daudz kas ir izdarīts.

– Pagājuši tikai četri gadi. Teju vai brīnums, ka šajā salīdzinoši īsajā laikā tik daudz kas ir paveikts.

– Pats svarīgākais ir tas, ka Ogres novada dome strādā kā vienota komanda. Jebkuri kašķi un deķa vilkšana uz savu pusi nerada pievienoto vērtību, tādēļ savā starpā nestrīdamies. Galvenais, ka domē ar vairākām partijām varam vienoties par kopējo darbu virzību un apjomu. Visus pūliņus veltām, lai strādātu un panāktu rezultātus, nevis meklētu blusas citu kažokā. Cilvēki mūsu darbu novērtēs tikai tad, ja būs rezultāts. Es domāju, galvenā veiksmes atslēga ir tas, ka mēs esam bijuši draudzīgi un spējuši vienoties par kopējiem darbiem, kas veicami novada iedzīvotāju labā.

– Kādas atsauksmes esat dzirdējis par paveikto? Droši vien daudzi cilvēki jūs atpazīst, dažreiz arī pienāk klāt un kaut ko pasaka.

– Iedzīvotājiem ļoti patīk, kā Ogrē ir labiekārtoti pastaigu ceļi, dambji, pa kuriem var pastaigāties un braukāt ar velosipēdiem. Ogre riteņbraucējiem kļūst arvien drošāka. Cilvēkiem ļoti patīk jaunā sporta arēna, kas teju ikvienam paver jaunas iespējas sportot vai vienkārši izkustēties. Novada iedzīvotāji pozitīvi novērtē arī mūsu rūpes par izglītību, tostarp Ogres Valsts ģimnāzijas jaunās ēkas uzbūvēšanu. Plānots uzlabot mācību apstākļus arī citās novada lielākajās skolās – Lielvārdē, Ķegumā, Suntažos. Tajās tiks īstenoti vērienīgi projekti, kas palīdzēs savest šīs skolas kārtībā. Cilvēki iecienījuši arī jauno bibliotēku, un uz to, tāpat kā uz ģimnāziju, bērni brauc pat no Rīgas. Iedzīvotājiem patīk, ka mēs esam saglabājuši skolas arī pagastos, tāpēc viņi atpazīst mani un novērtē mūsu veiktos ieguldījumus dzīves apstākļu uzlabošanā.

– Acīmredzot ir taisnība tiem, kas saka: valsts sākas no maziem pagastiem.

– Lai katra ciema iedzīvotāji justos sadzirdēti, ir jābūt pagasta pārvaldei. Tikai tad, ja tur uz vietas vienmēr būs pārvaldnieks, kas rūpējas par savu pagastu un uzklausa vietējos iedzīvotājus, šīs lauku teritorijas ļaudis varēs dzīvot tā, kā viņiem pieklātos. Tādēļ mēs noteikti iestājamies par lauku skolu un pagastu pārvalžu saglabāšanu. Ja mums tas izdodas, neveidojas nomaļu efekts un pat attālākajos novada nostūros dzīvojošie nezaudē saikni ar pašvaldību. Manuprāt, pastāvīga kontakta nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem uzstādījumiem. Tādēļ arī Saeimā esam cīnījušies par pagastu pārvaldēm. Uzskatām, ka mūsu novads ir pietiekami liels un nav nepieciešamības to centralizēt, tieši otrādi. Tādēļ katram pagastam jābūt savam

pārvaldniekam. Tā ir mūsu stingra nostāja.

– Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Kādas ir ieceres un aktuālās vajadzības, uz kādiem darbiem liksiet akcentu, ja vēlreiz nonāksiet domes vadībā?

– Primārais uzstādījums ir turpināt jau iesāktos darbus. Pabeigsim apjomīgo projektu “Ogres vārti”. Šogad šajā objektā tiks veikta būvniecība, projekta izmaksas pirmajā stadijā ir apmēram trīs miljoni eiro. Tā ir Eiropas Savienības fondu nauda, bet celtniecības darbus veiks valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Pēc darbu pabeigšanas mēs šo projektu pārņemsim un realizēsim to tā, kā bija ieplānots. Ar šādu risinājumu mēs varam piesaistīt trīs miljonus eiro novada budžetam.

Tāpat mums ir ievērojami plāni attiecībā uz Lielvārdi. Mēs ļoti rūpīgi projektējam Lielvārdes Lāčplēša parka atjaunošanu. Uzskatu, ka tā ir viena no skaistākajām vietām Latvijā. Plānojam arī jaunas ēkas būvniecību Lielvārdes bibliotēkai pilsētas centrā – šobrīd notiek priekšizpētes darbi. Tuvāko pāris gadu laikā savedīsim kārtībā un atjaunosim Lielvārdes Uldevena pili. Tur būs pieejami dažādi pakalpojumi, kalēja darbnīca bērniem, stelles, podnieku darbnīca. Mums ir doma Lielvārdē izveidot arī multifunkcionālu veloparku. Ņemot vērā to, ka bērni ir mūsu prioritāte, viens no galvenajiem uzdevumiem būs arī pabeigt uzsāktos Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas remontdarbus.

Savukārt Ikšķilē mēs vēlamies paplašināt vietējo vidusskolu, uzbūvēt jumtu estrādeiun turpināt ielu sakārtošanu. Daļa no tām tiks asfaltētas, savukārt citām, kuras patlaban ir grantētas, iecerēts izveidot cieto segumu.

Runājot par citiem darbiem, noteikti turpināsim pievērst uzmanību jauniešiem un viņu iespēju paplašināšanai. Jaunajā sasaukumā izveidosim arī senioru padomi, uz kuru uzaicināsim pārstāvjus no visām pensionāru organizācijām, lai ikviens jautājums, kas skar vecāka gadagājuma cilvēkus, sākumā tiktu apspriests ar viņiem.

– Kāpēc ir tik būtiski veicināt cilvēkos lokālpatriotismu, un kādā veidā to,jūsuprāt, vislabāk panākt?

– Svarīgi tas ir tāpēc, ka visa dzimtenes mīlestība sākas no lokālā patriotisma. Tu nevari mīlēt dzimteni, ja nemīli savu tēvu un māti. Šādu vietējo patriotismu var veicināt, veidojot kustību, kas jūt līdzi savējiem un dažādi atbalsta novada pārstāvjus visdažādākajās jomās. Ļoti labs piemērs ir sportisti – Lielvārdes florbolisti, Ogres basketbolisti, futbolisti un handbolisti. Līdzjušana sava novada sporta komandām veicina arī patriotismu, tāpēc šos cilvēkus vajag atbalstīt – gan sportistus, gan līdzjutējus. Protams, viss neaprobežojas tikai ar sportu. Šāda atbalsta nepieciešamība attiecas arī uz kultūru, uzņēmējdarbību un citām dzīves sfērām, kurās novadnieki ir raduši savu izpausmi.

Patriotismu var radīt un celt, arī rīkojot lekcijas, strādājot ar pedagogiem, vēsturniekiem, kuri stāsta par novadu, tā pagātni un tagadni. Tādā veidā iedzīvotāji tiek iepazīstināti ar patriotisma jēdzienu un tā būtību. Tādēļ mēs cenšamies veidot stabilus kontaktus ar šādiem cilvēkiem. Tas palīdzēja sarīkot lekcijas par Brīvības cīņām, arī Bermontiādi. Mēs piesaistījām speciālistus, kas par to stāstīja, līdzīgā veidā organizējām pasākumu, kurā interesenti varēja uzzināt aizraujošu informāciju par senajiem pilskalniem. Tādas lietas turpināsim darīt, jo tās veido patriotisma pamatus.

– Cik lepns jūs pats esat ar savu darbību Ogres novadā?

– Es domāju, ka uz šo jautājumu ir jāatbild tiem, kas dzīvo Ogres novadā. Pašam nav ētiski savu darbu vērtēt, to lai dara vēlētāji.