VODEO: Atvars Lakstīgala: Jo vairāk dari, jo vairāk spēj izdarīt!

Saruna ar Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktoru, Ogres novada domes deputātu Atvaru Lakstīgalu.

Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors ATVARS LAKSTĪGALA ir arī starptautiski atzīts diriģents, daudz dažādu kultūras notikumu iniciators un vadītājs. Vairākas reizes nominēts un divas reizes arī ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, bijis Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un vēl joprojām regulāri ierodas tur pieaicinātā diriģenta statusā, bet pašlaik vairāk uzstājas kā brīvmākslinieks. Patlaban Atvars Lakstīgala ir arī Ogres novada domes deputāts, Sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, paralēli darbojas arī Finanšu komitejā.

– Ar kādu domu jūs startējat gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās un kādu pienesumu plānojat dot Ogres novadam? Droši vien tas visvairāk būs saistīts ar kultūras sfēru?

– Nenoliegšu, ka darbs kultūras jomā man padodas vislabāk. Mūzika ir mana profesija, esmu ieguvis vairākas augstākās izglītības šajā sfērā. Mana dzīves prioritāte, protams, ir mana ģimene un viss, kas ar to saistīts. Par savu galveno misiju es uzskatu darbu ar bērniem un mūziku. Nekas mani nedara priecīgāku kā laimīgi mazie, un nekas neskumdina vairāk, kad redzu raudošus vai kādā bezpalīdzīgā situācijā nonākušus bērnus. Tāpēc man ļoti patīk būt par skolas direktoru, dažādos veidos atbalstīt audzēkņus un iedvesmot viņus. Es ļoti gribu iestāties par bērnu tiesībām, viņu labklājību un labsajūtu. Protams, skola ir prioritāte, kurā es varu to darīt – gan ar kultūrizglītības, mūzikas, gan arī patriotiskās audzināšanas palīdzību, jo pats esmu ļoti izteikts Latvijas un latvisko vērtību patriots. Noteikti atbalstīšu arī izglītības un sociālās sfēras jautājumu risināšanu. Šajā sasaukumā man liels izaicinājums bija darbs Sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komitejā, bet arī šajā sfērā ir izdevies daudz ko panākt. Esmu iemācījies izprast, kā sniegt sabiedrībai atbalstu arī sabiedriskā transporta jomā. Šīs zināšanas lielā mērā bija jaunums man pašam.

– Kā mūzikā un mākslā izdodas savienot profesionalitāti un interešu izglītību?

– Jebkāda bērnu interese par mūziku ir ļoti atbalstāma. Ja jaunās paaudzes pārstāvji mākslu iepazīst kaut tikai caur interešu izglītību, viņi vienalga top par mūsu nākotnes kultūras produktu patērētājiem, kuri atradīs veidu, kā to pielietot savā izvēlētajā profesijā. Man kā iestādes vadītājam savienot interešu izglītību ar profesionālu pieeju ir zināms izaicinājums. Tieši mūzikā tas varētu būt sarežģītāk, arī pašiem bērniem, jo interešu izglītības ietvaros iegūtais rezultāts būs krietni zemāks nekā tad, ja skolēns mācās pilnā profesionālās izglītības programmā. Īstenībā gan tas ir jāvērtē individuāli, jo interešu izglītības nodarbību apmeklētājiem nav pienākums uzstāties koncertos, iemācīties kādu noteiktu skaņdarbu vai apgūt konkrētu mācību apjomu. Bērns vienkārši nāk pavadīt brīvo laiku un iemācīties spēlēt kādu instrumentu. Ja viņš to regulāri nedara arī ārpus nodarbībām, tad dažreiz nācies saskarties ar situācijām, ka iemācās ļoti maz. Kā es uzsveru Zinību dienas runās, atklājot jauna mācību gada sākumu, mūzikas skolā iemāca apmēram 20% no visām prasmēm, bet pārējos 80% veido tas, ko skolēns izdara mājās. Ja paliek tikai tā mazākā daļa, ko bērns iemācās skolā, un tā netiek atkārtota, tad vecākiem nereti ir vilšanās.

Ar mākslu ir mazliet citādāk. Šajā jomā pamatā visu iemaņu apgūšana notiek uz vietas klasē kopā ar mākslas pedagogu. Līdz ar to šīs zināšanas, ko bērns iegūst klasē, ir vieglāk saglabāt savā atmiņā, prātā, iztēlē, jo nav vajadzīga attiecīgo muskuļu trenēšana, kas nepieciešama, lai spēlētu kādu mūzikas instrumentu. Mākslā mēs strādājam ar savu apziņu, fantāziju un iztēli, kuru nepārtraukti nodarbinām arī ikdienā. Tāpēc ir nelielas atšķirības.

– Jūs esat arī Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents. Kā spējat tikt galā ar darbu mūzikas lauciņā, skolas vadīšanu, deputāta pienākumiem?

– Esmu cilvēks, kuram patīk izaicinājumi. Zinu no savas pieredzes – jo vairāk dari, jo vairāk spēj izdarīt. Visas jomas, kurās darbojos, mani ir ļoti papildinājušas. Ja būtu jāveic tikai skolas direktora administratīvais pienākums, domāju, ka man būtu ļoti grūti, un es neesmu drošs, vai spētu ilgi dzīvot šādā režīmā. Savukārt radošais process, kas norisinās uz skatuves, dod lielu iedvesmu un gandarījumu, kuru es varu nodot tālāk kolēģiem domē un bērniem savā skolā. Nav skaistākas profesijas, kā būt mūziķim, un nekas nedod lielāku piepildījumu. Ar savu darbošanos es gribu arī iedvesmot jauno paaudzi. Un, ja kādreiz vecumdienās redzēšu, ka manas skolas audzēkņi ir sasnieguši ievērojamus rezultātus, kļuvuši pazīstami Latvijā un pasaulē, es būšu ļoti laimīgs!

– Kā jums pašam izdodas nodot audzēkņiem savas profesionālās iemaņas?

– Ļoti dažādos veidos. Liepājas Simfoniskajā orķestrī īstenībā esmu pieaicinātais diriģents un ierodos tur vien uz dažām dienām vidēji reizi trijos mēnešos. Tas patlaban vairs nav mans ikdienas darbs. Es biju Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents, mākslinieciskais vadītājs pirms kļūšanas par skolas direktoru. Laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam noritēja tiešām intensīvs pilnas slodzes darbs un es ļoti daudz laika pavadīju Liepājā. Šobrīd es diriģēju vairāk kā brīvmākslinieks, līdz ar to esmu atvērts dažādiem muzikāliem projektiem. Tas nozīmē, ka diriģēju ne tikai simfoniskajos orķestros, bet arī operās, operetēs un dažādos pūtēju orķestros, turklāt ne tikai Latvijā, bet diezgan bieži arī ārzemēs. Domāju, man tas izdodas veiksmīgi. Nereti arī audzēkņi redz, ka es uzstājos, viņi ļoti labprāt brauc uz maniem koncertiem un uzdod jautājumus. Pēc tam mēs bieži runājam par mūziku, mūziķa profesiju. Man patīk šo informāciju, kā arī savu prieku un gandarījumu nodot tālāk jaunajai paaudzei.

– Kādu jūs redzat Ogres Mūzikas un mākslas skolas nākotni?

– Ļoti krāsainu. Arī tas ir pamatīgs izaicinājums, jo plāni un domas man ir tālejošas. Es ceru arī uz muzikālā teātra attīstību, jo Ogrē jau pašlaik virmo šāda iecere. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā un vispār Eiropā bez šāda muzikālā teātra, kur tiek iestudētas muzikālās izrādes, operetes, mūzikli. Tādēļ Ogres novada pašvaldība jau vairāku gadu garumā ir izrādījusi iniciatīvu, nupat ir gatavs arī projekts. Ļoti ceru, ka piedzīvosim to dienu, kad Ogrē būs šāds muzikālais teātris. Līdz ar to audzēkņi, kas šeit mācās, neatkarīgi no tā, mūzikā vai mākslā, varēs redzēt savu potenciālo darba vietu, kur savas zināšanas, mīlestību pret kultūru, mūziku, mākslu iemiesot reālajā dzīvē. Tāpat es ļoti vēlētos redzēt, ka reiz Ogrē ienāks profesionāla kultūrizglītība, kas patlaban ir tikai kā pamatizglītība bērniem līdz vidusskolas posmam. Es ļoti ceru, ka nākotnē kultūrizglītību Ogrē varēs apgūt arī augstākajā līmenī. Runājot par esošo situāciju mūzikas un mākslas skolā, jau šobrīd nevienā kultūrizglītības iestādē ārpus Rīgas nav tik plašs mūzikas programmu piedāvājums un tik daudz pedagogu, kas māca skolēniem spēlēt visdažādākos instrumentus. Latvijā kopumā ir apmēram 150 kultūrizglītības iestādes, bet tikai dažās māca, piemēram, arfas spēli, un Ogre ir viena no tām. Es ļoti lepojos, ka bērni ar lieliem panākumiem apgūst šo mūzikas instrumentu. Darbi runā paši par sevi.