VIDEO: Gints Sīviņš: Attīstība nedrīkst apstāties ne uz mirkli!
- Kitija Teicāne

- 2025. g. 7. maijs
- Lasīts 4 min
Updated: 2025. g. 21. maijs
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Ginta Sīviņa saruna ar aktieri Jāni Āmani.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks GINTS SĪVIŅŠ pašvaldībā ir atbildīgs par plaša spektra jautājumiem, kas skar teju ikviena Ogres novada iedzīvotāja ikdienu. Viņš darbojas arī novada domes Finanšu komitejā, kur ieņem priekšsēdētāja vietnieka amatu, un Izglītības jautājumu komitejā. Gintam Sīviņam ir maģistra grāds tiesību zinātnēs, savulaik viņš strādājis komerctiesību nozarē un dažādu jomu uzņēmumu vadīšanā, bijis arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. Gints Sīviņš uzskata, ka viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem ir turpināt Ogres novadā veidot harmonisku un visiem iedzīvotājiem piemērotu vidi.
– Jums ir liela pieredze Ogres novada pašvaldības darbā. Cik daudz šajā laikā ir paveikts, un kas vēl būtu jāīsteno?
– Nu jau astoņus gadus esmu Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Manā kompetencē un atbildībā ir izglītība, sports, kultūra, komunālā saimniecība un uzņēmējdarbība. Šajās jomās daudz kas ir paveikts, tomēr palikuši arī darbi, kas vēl nav padarīti līdz galam. Tāpat ir arī daudz jaunu ieceru. Izglītībā esam izveidojuši spēcīgu ekosistēmu, kur gar Daugavu esošajās pilsētās – Ikšķilē, Ogrē un Lielvārdē – attīstītas spēcīgas skolas. Tajā pašā laikā Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā un Ikšķiles vidusskolā nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. Esmu daudz cīnījies Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos, lai šo skolu tehniskajai uzlabošanai tiktu novirzīts Eiropas Savienības finansējums. Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolai esam izstrādājuši projektus, piesaistījuši finansējumu, un šobrīd tur notiek vērienīgi pārbūves darbi. Ikšķilē šis process vēl ir priekšā. Arī Ķegumā un Suntažos pašlaik notiek pārbūve. Viena no pirmajām struktūrām, ko izveidojām pēc administratīvi teritoriālās reformas, ir Ogres novada Izglītības pārvalde. Šī iestāde ļoti labi strādā, taču daudz kas vēl ir jāpaveic, lai Ogres novada izglītības iestādes būtu konkurētspējīgas visas valsts mērogā. Visos pagastos joprojām darbojas mazās lauku skolas, un tās tiks saglabātas arī nākotnē. Svarīgi panākt, lai bērni varētu iegūt augstas kvalitātes izglītību un pēc tam mācīties jebkurā pasaules augstskolā. Tāds ir arī mans moto.
– Kā vērtējat jauno Ogres Valsts ģimnāziju, arī tās unikālo ēku un citas jaunbūves, kas pēdējā laikā uzceltas?
– Ogres Valsts ģimnāzija ir pierādījusi savu vērtību, gan saņemot dažādas arhitektūras balvas kā veiksmīga celtne, gan mācību kvalitātes un skolēnu skaita ziņā. Ģimnāzijai nav problēmu atrast jaunus pedagogus, viņi labprāt nāk un strādā šeit. Arī skolēnu sekmes ir uzlabojušās. Ogres Valsts ģimnāzija piedāvā iespējas, vidi un saturu, kuru labprāt izvēlas daudzi Ogres novada skolēni. Pēc ģimnāzijas uzbūvēšanas vidusskolā mācīties gribošo jauniešu skaits Ogres novadā ir pieaudzis gandrīz divas reizes. Savukārt jaunā sporta arēna pavēra ģimnāzijas audzēkņiem sportošanas iespējas, kādas iepriekš nebija pieejamas. Turklāt sporta arēnas “Ogre” uzcelšana atrisināja arī samilzušās problēmas ar neiespējamību daudziem ogrēniešiem atrast vietu sportošanai vakara stundās. Tāpat jaunajā sporta arēnā regulāri notiek dažādi novada iedzīvotājiem saistoši pasākumi. Šobrīd visā novadā tiek organizētas daudz un dažādas sporta sacensības, ar ko mēs ļoti lepojamies.
– Kā varat raksturot situāciju Ogres novada interešu izglītības, sporta un kultūras jomas attīstībā?
– Interešu izglītība Ogres novadā ir ļoti paplašinājusies, pēdējos gados izveidojušies vairāk nekā 500 dažādi pulciņi, kuros bērni var nodarboties. Tie pieejami ne tikai Ogrē, bet arī citās pilsētās un pagastos. Mēs redzam, ka tieši interešu izglītība gan kultūrā un mākslā, gan sportā ļauj nodarbināt aizvien vairāk jauniešu. Šo nozari un tās piedāvātās iespējas mēs arī turpināsim attīstīt. Runājot par kultūru, noteikti jāatzīmē, ka ikvienā pagastā ir saglabāts kultūras nams ar izglītotu un profesionālu darbinieku kolektīvu. Ogres novada Kultūras centrs brīnišķīgi pilda vadošā kultūras centra pienākumus, rīkojot daudz dažādu pasākumu. Esam izveidojuši Ogres novada Kultūras un tūrisma pārvaldi, kas teicami sabalansē visas Ogres novadā notiekošās kultūras norises. Arī šajā jomā vēl ir lieli plāni, kas paredz paveikt daudzas lietas gan saistībā ar jauno Neatkarības laukumu, gan muzeju, kā arī ar dažādiem pasākumiem Ogres novadā.
– Pilsētās un arī citās apdzīvotās vietās svarīgs jautājums vienmēr ir centralizētās apkures nodrošināšana. Daudzviet Latvijā lielas raizes iedzīvotājiem sagādā augstās apkures izmaksas. Kāda situācija ar apkures veidiem un tarifiem ir Ogres novadā, un kas šajā jomā tiek plānots?
– Pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā, proti, pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, nācās konstatēt, ka divos Ogres novadam pievienotajos novados – Lielvārdē un Ikšķilē – ir tikai gāzes apkure. Šādas situācijas trūkumi spilgti parādījās brīdī, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji cēlās gāzes cenas, un apkures rēķini sita pa daudzu novada iedzīvotāju maciņiem. Pašlaik šādas situācijas atkārtošanās ir novērsta. Ogres novadā veiksmīgi darbojas pašvaldības kapitālsabiedrība “MS siltums”, kas nodrošina centrālapkuri ar šķeldu. Lai uzlabotu Lielvārdes un Ikšķiles apkures sistēmas, SIA “MS siltums” pārņēma šo pilsētu katlumājas un uzstādīja tur ar šķeldu kurināmus apkures katlus. Šāda pieeja mums tagad ļauj sabalansēt tarifus, pārsvarā lietojot šķeldu, bet gāzi izmantojot tikai īpašas vajadzības gadījumā. Apkures izmaksas visā Ogres novadā ir ļoti konkurētspējīgas. Piemēram, Jumpravā ir viens no zemākajiem tarifiem visā valstī. Lielajās pilsētās tie ir līdzīgi kā citur valstī, kur par kurināmo izmanto šķeldu. “MS siltums” Lielvārdē vēl plāno ieguldīt līdzekļus siltumtrašu izbūvē no Lāčplēša līdz Lielvārdes centram. Tādā veidā tiks nodrošināts skolas, bērnudārzu un pārējo pašvaldības īpašumā esošo ēku pieslēgums centralizētajiem siltumtīkliem, ļaujot saņemt siltumu par zemāku tarifu. Tāpat turpinās darbs pie apkures katlu un siltumapgādes sistēmu automatizācijas visā novadā, kas ļautu ieekonomēt līdzekļus un samazināt tarifus.
– Cik pateicīga vide Ogres novadā ir uzņēmējdarbībai?
– Šobrīd daudzi komersanti Ogres pilsētu un novadu labprāt izraugās par vietu, kur veidot jaunus uzņēmumus. Mēs ļoti lepojamies, ka “Fazer”, kas ir lielākā maizes ceptuve Baltijā, pārcēlusi visas savas ražotnes no Igaunijas un Lietuvas uz Ogri. Tāda apjoma pasākumi tik bieži nenotiek. Mēs nereti dzirdam, ka uzņēmēji pārceļas uz Igauniju vai Lietuvu labākas nodokļu politikas dēļ. Ogre ir pierādījums tam, ka šeit pietiek gan darbinieku, gan resursu, savukārt uzņēmējiem tiek piedāvātas labas attīstības iespējas. Arī Ogresgala pagastā mums ir jauns uzņēmums – “Stiga RM” –, kas plāno ieguldīt apmēram 80 miljonus eiro un radīt aptuveni 200 jaunas darbavietas.
– Acīmredzot darbi ir iesākti, atliek tikai tos turpināt un realizēt līdz galam!
– Jā, protams. Daudzi manis uzskaitītie darbi ir izstrādes procesā un ir jāturpina, lai tiktu īstenotas sākotnējās ieceres. Noteikti radīsies arī jaunas idejas, kā uzlabot Ogres novada iedzīvotāju ikdienu. Visā novadā ir jāveido pievilcīga vide, kurā ikvienam ir patīkami un ērti dzīvot, mācīties, nodarboties ar uzņēmējdarbību un saņemt visus pārējos pašvaldības pakalpojumus.


