VIDEO: Harijs Zariņš: Mīlēsim savu valsti un pilsētu, cienīsim cits citu, un lai mums viss izdodas!

Par sakoptām pilsētām - Lielvārdi, Ikšķili, Ķegumu un par pagastiem ar lauku skolām, un pārvaldēm!

Mūziķis, komponists un dziesmu tekstu autors HARIJS ZARIŅŠ ir dzimis un audzis Ogrē. Mūziķa gaitas viņš uzsāka jau 14 gadu vecumā, 1982. gadā, bet vēlāk darbojās tā laika Latvijas filharmonijas profesionālajās mūzikas grupās “Eolika” un “Opus”. Uz “Opus” bāzes 1986. gadā Harijs Zariņš ar domubiedriem nodibināja leģendāro rokgrupu “Opus Pro”, bet 2010. gadā viņš izveidoja grupu “Colt”, kas tagad darbojas ar nosaukumu “ColtFair”. Viņš ir tādu dziesmu kā “Rozā lietus”, “Ogres romance”, “Tu un es”, “Pēdējā pietura” un daudzu citu plaši pazīstamu skaņdarbu autors. Harijs Zariņš ir uzņemts Latvijas mūziķu Slavas alejā Liepājā.

Harijs Zariņš vienmēr uzsvēris, ka ir savas pilsētas patriots un ka tieši Ogre bieži vien bijusi viņa iedvesmas avots. Viņš allaž aktīvi piedalījies Ogres novada kultūras dzīvē, iesaistījies vairāku Ogres pilsētas svētku organizēšanā un citu kultūras projektu īstenošanā. Par nopelniem mūzikas jomā un ieguldījumu Ogres vārda popularizēšanā 2016. gada 4. maijā Harijam Zariņam tika piešķirts Ogres goda pilsoņa tituls, savukārt 2018. gada 15. jūnijā viņam tika pasniegta Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” goda zīme.

Startējot pašvaldību vēlēšanās, Harijam Zariņam ir ieceres, kuras viņš vēlas īstenot, apzinoties, ka visas idejas var iemiesot dzīvē, tikai strādājot vienotā komandā, un viņš cer, ka kopā ar kolēģiem spēs sniegt nozīmīgu ieguldījumu visu Ogres novada iedzīvotāju ikdienas dzīves bagātināšanā.

– Jūs esat mūziķis un pārstāvat Ogres novada kultūras personību pusi. Cik lielā mērā Ogres novada vadība sniedz atbalstu mūziķiem un citiem ar kultūru saistītiem cilvēkiem?

– Ogrē dzīvo daudz talantīgu, radošu personību. Šeit ir pateicīga vide visdažādākajām radošajām izpausmēm. Manuprāt, Ogres novada pašvaldība ir ļoti pretimnākoša jebkurām kultūras aktivitātēm. Domāju, to izjūt gan mākslinieki, gan visi Ogres novada iedzīvotāji.

– Kādā veidā Ogre jūs ir iedvesmojusi sacerēt savus hitus?

– Jāatzīst, ka ir daudzas lietas, kas man spēj sniegt iedvesmu. Runājot tieši par Ogri, visdrīzāk iedvesmo šīs vietas skaistums un labie cilvēki, kas vienmēr ir man līdzās, pastāvīgi palīdz un atbalsta. Ogre ir radošas iedvesmas pilsēta un tāda būs arī turpmāk!

– Varbūt ir kāds skaņdarbs, kas tapis, pateicoties tieši Ogrei?

– Jā, vispirms tā ir dziesma “Tu un es”, kuras vārdos parādās mazā, baltā pilsēta, un tā ir tieši Ogre. Daži to uzskata pat par neoficiālu Ogres himnu. Protams, noteikti tā ir arī “Ogres romance”. Arī šī dziesma, kuru izpilda lieliskie dziedātāji Antra Stafecka un Atis Ieviņš, ir mīlas rokbalāde, kas veltīta Ogres mīlētājiem.

– Ar kādu domu vai konkrētu mērķi startējat pašvaldību vēlēšanās? Ko vēlaties panākt vai varbūt mainīt?

– Protams, man ir vairākas idejas un mērķi, kurus vēlos īstenot. Es gribu turpināt iet pa jau nosprausto ceļu, ieguldot arī savu artavu, jo virziens, kādā strādā Ogres novada pašvaldība, manuprāt, ir pareizs un perspektīvs. Tādēļ vajag tikai iet uz priekšu un darīt, atceroties seno saukli, ka darbi runā skaļāk par vārdiem. Un ar saraksta Nr. 1 komandu to noteikti var paveikt.

– Kādi būs pirmie darbi, kļūstot par deputātu?

– Es šobrīd negribētu izcelt neko konkrētu, jo darāmā ir daudz. Vispirms ir jāturpina iesāktais. Visas lietas ir savstarpēji saistītas vienā lielā kopumā, tās nevar tik vienkārši atdalīt. Tādēļ ir grūti pateikt, kādi būs pirmie darbi, jo šajā gadījumā ir nepieciešami kopīgi lēmumi, kam seko saskaņota un pārdomāta visas komandas rīcība. Es, protams, strādāšu pēc labākās sirdsapziņas, bet par visiem veicamajiem darbiem lems komanda. Tāpēc gribētu aicināt vēlētājus iepazīties ar saraksta Nr. 1 priekšvēlēšanu programmu, izvērtēt un pieņemt lēmumu, par ko balsot, jo nākotni radām mēs paši.

– Tas nozīmē, ka pašvaldība jūsu idejas atbalstītu?

– Domāju, ka jā. Ja šīs ieceres apmierina arī pārējos kolēģus un viņi redz tām perspektīvu, man nav šaubu, ka tās tiks izvērtētas un akceptētas.

– Pirms dažiem gadiem popularitāti iemantoja raidījums “Dzīvā skatuve Ogrē”. Kāpēc tieši Ogrē dzimst leģendas?

– Leģendu tapšanas mīkla man joprojām ir noslēpums, bet Ogrē tās patiešām ir radušās ievērojamā skaitā, un es ceru, ka dzims vēl un vēl. Runājot par raidījumu, tā bija mana ideja, un mēs to producējām kopā ar Ogres Kultūras centra vadītāju Elīnu Aupi. TV raidījums “Dzīvā skatuve Ogrē” tapa ar Ogres novada pašvaldības atbalstu, un to vadīja rokgrupas “ColtFair” soliste, dziedātāja un dziesmu autore Elīna Krastiņa un Ogres teātra aktieris Andris Krauja. Šis raidījums tapa Covid-19 pandēmijas laikā, bet turpinājās arī kādu laiku pēc tam, un tas ātri iemantoja stabilu popularitāti visā Latvijā.

– Paraugoties nesenā pagātnē – kāds jums pašam šķita šis raidījums, kur slēpjas tā pievienotā vērtība?

– Nevaru noliegt, ka atsauksmes bija ļoti labas, turklāt no visdažādākajām skatītāju un šovbiznesa profesionāļu aprindām. Kad vēl tikai uzsākām “Dzīvās skatuves Ogrē” veidošanu, daudzi nemaz īsti neticēja, ka būs gana daudz labu mūzikas grupu, lai pietiktu vienai sezonai. Taču īstenībā sanāca veselas trīs sezonas – katrā vidēji pa divdesmit raidījumiem ar lieliskiem izpildītājiem. Manuprāt, šis raidījums bija viens no retajiem, kas sniedza ne tikai muzikālu baudījumu, bet izcēlās arī ar izglītojošu un izzinošu pievienoto vērtību.

– Kāpēc netika uzņemta “Dzīvās skatuves Ogrē” ceturtā sezona?

– Jāatzīst, ka, lai noturētu raidījuma augsto līmeni un nenolaistu latiņu zemāk, bija vajadzīgs krietni lielāks finansējums. Un mēs ļoti labi sapratām, ka Ogres novada pašvaldības budžetam ir savi ierobežojumi un ka ir daudz citu vajadzību, kas ir krietni aktuālākas nekā televīzijas raidījuma atbalstīšana. Taču nav izslēgts, ka nākotnē “Dzīvā skatuve Ogrē” varētu atgriezties TV ekrānos.

– Var redzēt, ka jums patīk likt uzsvaru uz kvalitāti. Kļūstot par deputātu, jūsu principi par augstu turētu kvalitātes latiņu droši vien joprojām būs svarīgi?

– Protams, jo nekvalitatīvs darbs ir kaut kas svešs manai būtībai, tādēļ navpieņemams. Un līdzīgu attieksmi pret darbu es sagaidu arī no citiem.