VIDEO: Ilmārs Zemnieks: Lauksaimnieki ir jāatbrīvo no pārlieku sarežģītajiem birokrātijas žņaugiem.

Kristapa Reķa saruna ar Ogres novada domes deputātu un SIA "Zemnieku Vet.Aptieka" veterinārārstu Ilmāru Zemnieku.

ILMĀRS ZEMNIEKS ir veterinārārsts, Latvijas Veterinārārstu biedrības Ogres un Ziemeļpierīgas nodaļas vadītājs. Viņš vienmēr ir gatavs palīdzēt, aktīvi aizstāv dažādas lauku cilvēku intereses arī kā Ogres novada domes deputāts. Domē Ilmārs Zemnieks darbojas Reģionālās attīstības jautājumu komitejā un Sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komitejā. Viena no problēmām, ko Ilmārs saredz, ir milzīgais birokrātiskais slogs, ar kuru saskaras lauksaimnieki, un viņš ir pārliecināts, ka šis jautājums steidzami jārisina. Ilmārs Zemnieks cenšas saglabāt un popularizēt senās latviešu tradīcijas, un daudzi līdzgaitnieki viņu raksturo kā cilvēku, uz kuru vienmēr var paļauties.

– Kādus primāros uzdevumus jūs sev esat izvirzījis, ja tiksiet vēlreiz ievēlēts par Ogres novada domes deputātu?

– Ņemot vērā to, ka pašlaik vairāk darbojos tautsaimniecības komitejā, varētu izveidot kādu shēmu, kas palīdzētu sakārtot zemes iznomāšanas līgumus. Tas attiecas arī uz telpu nomas jautājumiem, ar kuriem regulāri rodas grūtības tālākajos pagastos. Mērķis – atvieglot uzņēmējiem darbu, lai viņiem nav jāvelta daudz laika dokumentu kārtošanai. Nomu vajadzētu piedāvāt uz iespējami garākiem termiņiem vai pat ļaut lauksaimniekiem izpirkt zemes, kurās ir nelieli starpgabali. Svarīgi ir mazināt birokrātiju, lai iestādes nesūtītu cilvēkus šurpu turpu, bet klienti varētu uzreiz visu izrunāt un noskaidrot. Piemēram, vajadzētu izstrādāt gatavu shēmu, kuru izmanto neatkarīgi no tā, kas atbraucis – Jānis, Kārlis vai Pēteris –, jo visiem ir vieni noteikumi. Apmeklētājam tiek piedāvāti varianti, un ierēdņi uzreiz aizpilda dokumentu, nevis ļoti lēni ņemas ar procedūru, lemjot par katru gadījumu atsevišķi un formējot kaudzi dokumentu. Ar šādām lietām cilvēki saskaras joprojām un ir neapmierināti. Zemniekiem līgumu vajag brīdī, kad viņi var prasīt atbalstu no Lauku atbalsta dienesta, nevis pēc kādiem trīs četriem mēnešiem vai pat pusgada, kad daudz laika jau ir pazaudēts.

– Daudzi zina, ka zemniekiem neklājas viegli, jo raizes bieži sagādā arī nelabvēlīgi laikapstākļi, migrējošie putni un citi faktori.

– Un ja vēl ierēdņi pašvaldībā liek viņiem papildu šķēršļus, tad kļūst pavisam grūti. Tā ir viena joma, kurā es gribētu vairāk strādāt un saprast, kāpēc tik grūti iet. Man kā veterinārārstam cilvēki bieži prasa, kāpēc tik daudz dokumentu jāiesniedz un viss tik ilgi tiek izskatīts. Es pats to nedaru, mēs, deputāti, lemjam tikai tad, kad dokumenti ir sagatavoti. Kāpēc tie kavējas, bieži vien man ir grūti atbildēt. Tad ir jāmeklē attiecīgie speciālisti, kas nodarbojas ar šīm lietām dažādās pašvaldības iestādēs, bet šis process jāpadara dinamiskāks, kontrolējot tā izpildi.

– Savā ziņā jūs redzat sevi kā zemnieku balstu?

– Tā kā mūsu apvienībā pārstāvu Latvijas Zemnieku savienību, domāju, ka tieši ar šādiem jautājumiem man vairāk būtu jādarbojas.

– Jūs domājat arī par mazākām apdzīvotām vietām, tādām kā Tome, Birzgale, lai neviens nejūtas apdalīts un piemirsts?

– Jā. To pašu var teikt arī par Rembati. Arī tur vairums ļaužu ir saistīti ar lauksaimniecību, tāpat kā es.

– Ja vēlreiz iegūsiet deputāta mandātu, ko vēl plānojat darīt lauksaimnieku labā?

– Droši vien brauktu pie ministra un runātu, kāpēc zemnieki un fermeri tik daudz tiek pakļauti dažādām pārbaudēm. Lauksaimnieki strādā, uztur savu ģimeni, maksā nodokļus, bet regulāri piecas sešas reizes gadā visādi dienesti brauc veikt kontroles pasākumus. Šie kontrolētāji zemniekiem ir jāuzņem, par visu jāatskaitās, it kā viņi kādam būtu parādā. Esošā kārtība noteikti būtu jāpārskata, jo daudzas pārbaudes pārklājas.

– Kā to varētu mainīt?

– Tikai tiekoties ar pašiem augstākajiem nozares vadītājiem. Ja es runāšu pats savā apkaimē, nebūs efekta, tādēļ ir jābrauc uz ministriju. Esmu gatavs to darīt, sevišķi tādēļ, ka pašlaik zemkopības ministrs ir Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis. Būs jāsatiekas ar viņu.

– Runājot par mazām un vidējām saimniecībām, vai redzat kādu rīcības plānu, kas varētu stimulēt to attīstību?

– Vienīgais risinājums būtu lielāks atbalsts no valsts. Es kā praktizējošs veterinārs daru, cik varu. Proti, cenšos, lai vienmēr būtu pieejama mana palīdzība, zināšanas un konsultācijas. Patlaban tieši ar to nodarbojos un turpināšu to darīt neatkarīgi no tā, būšu vai nebūšu deputāts.

– Daudzi jums velta labus vārdus, jo nevienam neatsakāt veterinārārsta padomu.

– Cenšos palīdzēt daudziem. Kāds saimnieks zvana piecos no rīta un aicina mani mosties un braukt sniegt palīdzību uz vietas. Tad es viņam atbildu, ka vēl neesmu gājis gulēt, jo tikai braucu mājās pēc nakts dzemdību palīdzības sniegšanas gotiņai. Gadās tādi krīzes brīži, kad vienlaikus palīdzību vajag daudziem, bet nevar jau arī atteikt. Kamēr ir veselība, tikmēr jāstrādā. Es vienmēr atbildu uz zvaniem un konsultēju, kaut vai naktī. Vismaz palīdzu cilvēkam saprast, ko darīt tālāk. Šāds darbs kādreiz apgrūtina, bet tāpēc mājās ir sava “Manas zemes pirts”, kur es brīvdienās sakārtoju domas, lai pirmdien atkal varu turpināt strādāt. Pats esmu beidzis vairākas pirts skolas, arī novadnieka Naura Zuša akreditēto, ar pirts meistara sertifikātu. Savus ģimenes locekļus, draugus, kolēģus, paziņas izperam regulāri, jo ģimenē esam trīs pirtnieki un mums ir liela pērtuve. Pirtī notiek vērtīga komunikācija, kas daudz labāk palīdz izprast dzīves priekšrocības un smagumu laukos, attīra prātu, augumu un palīdz dzīvē pieņemt dažādus samezglotus lēmumus. Vieglu garu! Lai top!

– Kādi bija galvenie izaicinājumi esošajā domes sasaukumā?

– Kad mēs apvienojāmies lielā novadā, bija jāmaina neskaitāmi nolikumi un jāveic daudz citu darbu, lai saprastu, kā viss darbojas un kā varam sastrādāties. Tagad, kad jau darbojamies kopā, var veikt uzlabojumus gan nolikumos, gan dažādos likumdošanas dokumentos, tādējādi ceļot darbu efektivitāti. Vienkāršāk sakārtot gan birokrātiskās lietas, gan arī panākt ātrākus izpildes laikus.

– Kas vēl ietilpst jūsu plānos?

– Uzskatu, ka jebkuram cilvēkam gan laukos, gan pilsētā vajag kādu hobiju. Man ir liels prieks, ka Ogres novada pašvaldība atbalsta dažādas kultūras aktivitātes – gan dejošanu, gan dziedāšanu, arī teātri un folkloras pasākumus. Es pats Tomē piedalos folkloras kopā “Graudi”. Tad nu mēs dziedam, dancojam, ejam rotaļās, veicam dažādus rituālus, svinam Meteņus, Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus, Māras, rudenājus un ziemas saulgriežus, kā arī mācām cilvēkiem, kā to darīt. Vajadzētu pievērsties tieši latviskajām lietām, jo mums pašiem ir ļoti daudz labu tradīciju, kas sakņojas gada rita un ģimenes godos, piemēram, krustabas, līdzināšanas, mārtošanas. Tikai praktizējot godu svinēšanu, to pa īstam var apgūt paši un mācīt citiem.

– Kā noturēt dzimtajā pusē tos jauniešus, kas varbūt izauguši Ogres novadā, bet vēlāk pārceļas uz dzīvi citur? No otras puses – varbūt ir gana daudz citur augušo, kas dzīves gaitā pārceļas uz dzīvi šeit no citurienes?

– Daļa pamet novadu tikai mācību dēļ, jo brauc studēt uz Rīgu un citām pilsētām. Es domāju, galvenais ir nezaudēt saikni ar savu novadu, dzimto vietu. Arī Ogrē un citur novadā var atrast gan darbu, gan dažādas aizraušanās. Domāju, daļa jauniešu īslaicīgi aizbrauc, bet vēlāk viņi atgriežas. Ogres novads atrodas ģeogrāfiski ļoti pateicīgā vietā, turklāt šeit ir ļoti liela gan cilvēkvides, gan dabas daudzveidība. Mums tepat

blakus ir Daugava, meži, pļavas, lauki un Zilie kalni, kur var skriet un vingrot. Manuprāt, Ogre ir vistuvākā vieta Rīgai, kas piedāvā visoptimālākās dzīvošanas, strādāšanas un sportošanas iespējas novadā.