VIDEO: Jānis Iklāvs: Kas tas par vīru, kurš nevēlas savu valsti darīt labāku?

Saruna ar Ogresgala PII "Ābelīte" vadītāja vietnieku izglītības jomā Jāni Iklāvu.

Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks JĀNIS IKLĀVS pēc profesijas ir skolotājs ar maģistra grādu pedagoģijā. Viņš strādā Ogresgala pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte”, kur ir iestādes vadītāja vietnieks izglītības jomā, un katru dienu kontaktējas ar bērniem. Jānis Iklāvs ir arī Ogres novada domes deputāts, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, darbojas arī Finanšu komitejā. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem viņš uzskata kopējās dzīves vides apstākļu uzlabošanu un dažādas palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kam tā ir vajadzīga visvairāk.

– Startējot jaunajās pašvaldību vēlēšanās, kādus mērķus nākamajos četros gados gribat realizēt?

– Kas tas par vīru, kurš nevēlas savu valsti darīt labāku? Man patīk pilnveidot, attīstīt un uzlabot vidi, kurā atrodos. Vēlos, lai tā kļūtu piemērotāka visai sabiedrībai kopumā. Ir divas lietas, kuras esmu izvirzījis kā prioritātes. Pirmkārt, tā būtu mājokļu pielāgošana cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem. Patlaban mūsu pašvaldībā ir paredzēts atbalsts ārējās vides pielāgojamībai, proti, ja vajag izbūvēt uzbrauktuvi, uzstādīt pandusu vai ierīkot pacēlāju. Man izdevies panākt, ka šī gada budžets ārējās vides pielāgojamībai ir lielāks nekā pēdējos četros piecos gados kopā. Es vēlētos turpināt iesākto, taču uzskatu, ka mums noteikti jāpievēršas arī iekšējai videi, proti, cilvēka mājai vai dzīvoklim. Piemēram, varbūt kādam vannasistabā vajadzīgas par desmit centimetriem platākas durvis, lai viņš ar ratiņkrēslu varētu tur normāli iekļūt.

Iespējams, jānoņem kāds slieksnis vai jāuztaisa platākas durvju ailes, jāpielāgo izlietnes augstums. Šādi darbi parasti nav finansiāli ietilpīgi un neprasa daudz laika, bet ar tādu pašu ieguldījumu apjomu ļautu atvieglot ikdienas dzīvi krietni lielākam cilvēku skaitam.

– Kāds būtu otrais uzdevums?

– Otrkārt, es uzskatu, ka bērna piedzimšanas pabalsts nav labākais motivētājs. Esmu aptaujājis savā draugu un paziņu lokā gan jaunos vecākus, gan tos, kas par tādiem drīzumā kļūs, uzdodot jautājumu, vai papildu simt eiro, ko pašvaldība viņiem piešķirtu, motivētu viņus laist pasaulē bērnus. Atbilde ir vienbalsīgs nē. Ja ģimene plāno bērnu, tad nedara to pabalstu dēļ. Es domāju, ka daudz racionālāk un lietderīgāk būtu izveidot pakalpojumu grozu, kas ļautu jaunajai ģimenei saņemt pašvaldības atbalstu. Atkarībā no bērnu skaita un ģimenes vajadzībām tie varētu būt visdažādākie risinājumi, teiksim, pirmās emocionālās palīdzības jeb PEP nodarbības, iespēja saņemt ārpuskārtas medicīniskos pakalpojumus Ogres slimnīcā, vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un tā tālāk. Tie ir tikai aptuveni piemēri, bet galvenais princips ir tāds, ka mēs izsniedzam pabalstu nevis naudā, bet graudā – kā pakalpojumu. Manuprāt, tas būs daudz vērtīgāk nekā kādas X naudas summas piešķiršana, jo tādā gadījumā nav pārliecības, ka šis atbalsts tiešām nonāks pie bērniem. Šāds pakalpojumu grozs būtu diferencēts atkarībā no tā, kurš ģimenē pēc skaita būtu konkrētais bērns. Pakalpojums tiktu saņemts brīdī, kad tas nepieciešams.

– Žēl, ka Jānis Iklāvs ir tikai viens. Tādus kā jūs vajadzētu katrā novadā ievēlēt par deputātiem, jo tad mēs tiešām dzīvotu daudzreiz labāk nekā šobrīd.

– Pirms septiņiem gadiem ļoti nopietni traumēju kāju. Līdz pirmajam solim bez palīglīdzekļiem bija jābūt atkarīgam no līdzcilvēkiem apaļas astoņdesmit dienas – tikpat daudz, cik Fileasam Fogam Žila Verna romānā vajadzēja, lai apceļotu apkārt zemeslodei. Tikai mans ceļojums bija citādāks. Domāju, ka posttraumatiskā stresa sindroms mani neskars, taču kļūdījos. No tādām sajūtām ir grūti atbrīvoties, toties guvu pieredzi. Kad pats to esi izdzīvojis, uz šādām situācijām skaties caur citu prizmu. Līdzīgas sajūtas mani pārņēma, kad atgriezos no palīdzības misijas Ukrainā. Esmu tur bijis divas reizes. Mums jāpalīdz problemātiskās situācijās nonākušiem cilvēkiem mazināt atkarību no apkārtējiem, jo tādā veidā viņi spēs celt savu pašapziņu. Mums ir izcils piemērs – sociālais uzņēmums “Pie Zelta liepas”, kurš palīdz personām ar īpašām vajadzībām. Viņiem dota iespēja mācīties profesiju, attīstīt savas stiprās puses, socializēties un apgūt jaunas prasmes. Uzņēmums būvē tiltu pār sabiedrībā esošo milzīgo plaisu starp dažādiem tās indivīdiem.

– Dzirdēts, ka pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte” pieejamas arī Montessori izglītības iespējas.

– Jā, mēs nodrošinām ikvienam bērniem iespēju bez maksas mācīties pēc Montessori pedagoģijas principiem. Gan šajā grupā, gan mūsu izglītības iestādē kopumā ir tikai trīs noteikumi, kas jāievēro katram: tu nedrīksti darīt pāri citiem, sev un apkārtējai videi. Ja bērns ievēro šos trīs nosacījumus, viss pārējais nostājas pareizās vietās.

Montessori pedagoģija dzīvo jau vairāk nekā simt gadus un būtībā nav mainījusies kopš rašanās brīža. Tā sniedz iespēju bērniem augt un attīstīties katram savā tempā, kļūt par personībām, koncentrējoties uz viņu morālo, emocionālo un intelektuālo attīstību. Skolotāji un vecāki ir kā atbalsts, padomdevējs, – tas ir patiesi maģiski. Mūsu uzdevums ir sagatavot bērnu nevis skolai, bet dzīvei. Bērni iemācās skatīties uz dzīvi, lietām, dažādām situācijām daudz citādāk, viņiem pie rezultāta ir jānonāk pašu spēkiem – kļūdoties un meklējot citu risinājumu. Es noteikti rekomendētu iegūt šādu pieredzi, jo mācīsies gan bērns, gan arī vecāki.

– Varbūt jums ir vēl kādas ieceres, kas varētu palīdzēt uzlabot cilvēku ikdienas dzīvi?

– Jā, ir daži mazie uzdevumi, kurus jau iepriekš esmu uzņēmies īstenot un tuvākajā laikā centīšos pabeigt. Paldies pašvaldībai, kas man ir devusi iespēju bagātināt savu pieredzi un labāko no redzētā censties iedzīvināt arī pie mums! Pirmais no minētajiem uzdevumiem saistīts ar veloinfrastruktūras attīstību Ogres novadā, šajā gadījumā – velosipēdu remonta staciju uzstādīšanu. Proti, konkrētās Ogres novada vietās tiks izvietotas portatīvas, mazas remontdarbnīcas, kur ikviens varēs apkopt bērnu un pieaugušo velosipēdus, bērnu ratiņus un invalīdu ratiņkrēslus. Šīs darbnīciņas būs aprīkotas ar atbilstošu instrumentu komplektu, stendu, pumpi.

Otrkārt, gan Ogrē, gan citās lielākās novada apdzīvotajās vietās – Ķegumā, Lielvārdē, Ikšķilē – cilvēkiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās un kuriem ir suns, tas ir jāved pastaigās, jo dzīvniekiem gribas kaut kur izskrieties, taču situācija ar suņu pastaigu laukumiem pie mums ir diezgan bēdīga. Visi, kas savulaik kaut kur ir bijuši, pēc laika pazūd. Manuprāt, būtu lietderīgi iekārtot suņu pastaigu laukumu, kaut vai līdzīgu tam, kāds ir Rīgā pie Andrejsalas.

Treškārt, noteikti ir jāturpina darbs, ko es iesāku jau pirms vairākiem gadiem, proti, publisku ūdens ņemšanas vietu ierīkošana. Jau esošajām šobrīd piepulcējušies vairāki brīvkrāni arī jaunatklātajā Neatkarības laukumā. Šos praktiskos vides elementus gribētu redzēt arī skeitparkā un citās vietās, kur cilvēki aktīvi sporto, lai viņiem ir iespēja remdēt slāpes. Vēl viens darbs, kas obligāti jāpaveic, – Ogresgalā ir jāatjauno laipa pār Ranku. Ne viens vien Ogresgala iedzīvotājs ir izteicis vēlmi palīdzēt – gan ar projektu, gan darbu. Šī būtu ļoti laba iespēja visiem kopā izdarīt vienu labu lietu. Jācenšas ar šo uzdevumu tikt galā, jo nedrīkst palikt tā, ka pusei ciemata, lai nokļūtu pie avota, peldētavā un sporta laukumos, jāiet liels gabals apkārt, tāpēc agrāk vai vēlāk kopīgiem spēkiem laipa pāri Rankas upei tiks atjaunota.